Ir cilvēki, kuri to var paši normalizēt, dziļi ieelpojot, aizturot elpu vai uzspiežot uz miega artērijām, bet lielākajai daļai šādu pacientu tomēr ir jālieto medikamenti un bieži vien arī elektroimpulsu terapija.

Sirds vadīšanas sistēmas traucējumi var izpausties ar lēnu sirdsdarbību, kas bieži vien uztrauc gan slimniekus, gan ārstus. Šajā gadījumā sirdsdarbības frekvence ir zemāka par 50 reizēm minūtē. Dažreiz tā ir cilvēka individuāla īpatnība, kas saistīta ar nervu sistēmas darbu — tad viņš parasti nesūdzas par lēno sirdsdarbību un jūtas normāli. Taču lēna sirdsdarbība var būt, ja ir hipotermija (pazemināta ķermeņa temperatūra), hipotireoze (kad vairogdziedzeris ražo par maz hormonu), galvaskausa iekšējā spiediena paaugstināšanās pēc traumas vai citu faktoru ietekmē. Ir arī medikamentozi izraisītas bradikardijas. Veciem ļaudīm mēdz būt pastāvīga bradikardija miega artērijas sklerozes dēļ. Ja tā bieži noved pie reiboņiem un bezsamaņas lēkmēm, vienīgā izeja ir elektrokardiostimulators.